Vadislav

(Mani sauc Edavārdi Dzīve ira kā ceļš, dzīve ira kā ceļš Yeah! Es ceru, ka mani nearestēs par šito Yeah! Edavārdi Tas ir Eminema bīts, ja kas, tas nav Anša bīts, ja? OK Viens, viens, viens) [1. pants: Edavārdi] Es eju savu ceļu, jo jums sekot nevarēju Var nedot ceļavēju, kamēr elpot vēl es spēju Es svinu uzvaras, jums visiem veltot ledus seju Jo jūs teicāt: „Tas nav iespējams!”, kā semplot Haddaway Varu teikt, ka esmu labākais, pat ja radu sviestu Jo jūs pārliecinās laba reklāma, ne laba dziesma Un Tu man saki: „Viss, ko tu dari, šeit smird!” Bet šis nav reprezents, nu labi, ir, ej dirst, veci Tu uzkrāsojies, lai mānītu – triks lēts tas ir Bet man ir zilas lūpas, jo esmu tik vēss Gribi lejā mani redzēt, bet es ar prieku slimoju Tik ļoti, ka tad, kad es krītu, Tev šķiet, ka lidoju Liec barjeras, lai radītu man sāpes Tās atgādina kāpnes dikti garas te Es nemainu kursu kā piķim „Parex”, bļe Tagad ģipsī kājas tiem, kas lika padenes Esmu slims, do’ man „Grindex” un „Tic-Tac” Bliežu traki, bet man pimpis ir Big Pun Gribi, lai padodos? Šī int’rese ir farss Jo uz ceļiem izskatos kā sprinteris pirms starta Klinšu svars visam, ko te saku, neceri, ka tintes maz Printeris karsts, jo tik dulla rindu sintakse Teksts paņem Tevi, jo ir slims kā incests, sirds un rindas Šiten mirdz kā dzintars Nevēlos būt kings vai princis, kas dirš un slinks Vai mirs no indes, smaga lirika kā svins un cinks Tu labāk neko nesaki – tev Sfinkss ir Simba Mana publika nav auksta, bet ja saņemos un izsviežu jums dziesmu Es jūtos tā kā rudenī, veci, tāpēc, ka zem viņas redzu tik bieži +1 Un es iešu uz priekšu Lieku repā faktus, Tu mani netā baksti Ar komentiem, ka tas, ko trekā saku, garām? Lieto stresā blatus, bet tas nesāp, bļaģ Neesmu gejs – mans nestāv blakus Tavam Ceru, ka zini, ka man nevajag haļavu, nevajag’a ļevas idejas un liekus vārdus Pat ja mani tikai malu malās lamatas pavada visa mana ceļa garumā – es ietu pāri Stresam nav pamata, ja Tu Edu te pamani, jo viņš debates padara te par 1 frāzi Sarunas beidzas, jo tas ir what the fuck, kad saku savu stafu, kas te pakaļas uz vietas gāž Es biju kluss, savāds. Tagad pohuj, pateicoties lirikai, vakarā pat ir pilns klubs savākts Skils, kurš parāda, ka visumā visu var darīt, diss’i nav misija mana, čista, man ideju gana Vai tu tiec līdz? Liriski traks! Es svilinu vinilu, fanes sev klāt vilinu pats Uz šito biļeti prasi? Te tikai ģimene, kas slima ir kā minimums, bet civila, bļaģ [Piedz.] Dzīve ira kā ceļš, jo tā ira kā ceļš Dzīve ira kā ceļš O, ou Kā ceļš Kā ceļš Kā ceļš